Haas Budu Nia Saboor

 
 
 
Haas-budu, haas mangal be ema ko’a ba pedasuk mihis hodi budu ho masin no aimanas be ledu rahun uut didiak. Loron ida ami hasoru malu iha tasi-ibun Cristo Rei iha Metiaut ne’eba. Ha’u tuur hela hateke tasi nia laloran furak wainhira has-budu ne’e hateke mai ha’u husi balde laran.
 
‘O gosta tasi ka?’ Haas-budu ne’e husu no ha’u hakfodak hateke ba mai hanoin katak se mak hasee ha’u.
 
‘O bele koalia?’ Ha’u husu fali ba nia ho oin supreza.
 
‘Sim. Ha’u bele koalia se o fiar katak ha’u bele koalia.’ Haas-budu hataan mai ha’u. Ha’u doko ulun la komprende.
 
‘Entaun, o gosta tasi ka?’ Ha’u hateke has-budu no soe matan ba fali tasi ibun . Labarik kiik-oan balun hariis tasi ho kontente. 
 
‘Sim. O bele dehan nune’e se o fiar katak ha’u gosta tasi.’ Ha’u hataan ba has-budu.
‘Ha’u fiar o gosta tasi.’ Haas-budu hataan. 
 
‘Tansa o dehan nune’e?’
 
‘Tan o hateke metin loos ba tasi-ibun hanesan imi rua ne’e ko’alia hela ba malu husi fuan ba fuan.’
Ha’u hamnasa tiha. Hafoin ami rua nonook hikas.
 
‘O halo saida iha ne’e?’ Ha’u husu fali nia.
 
‘Ha’u mai faan an.’ 
 
‘Tansa o faan an?’
 
‘Atu ha’u bele sosa lesuk modo tahan futun ida ba familia ida ho oan nain lima mesak kiik-oan.’
Ha’u hateke metin nia ho laran-dodok.
 
‘O nia sabor ne’e oinsa loos?’ Ha’u husu.
 
‘O koko tiha lai mak o sei hatene.’ Nia hataan. Ne’e hanesan sadik maibe hanesan mos fo aisasiik ba buat seluk. 
 
Ha’u foti ninia pedasuk ida hodi koko haan tanan. Ha’u taka matan senti nia saboor sona ha’u nia nanal. Hafoin ha’u foti has pedasuk ne’e kahur ho masin deit hodi haan. Nata hotu tiha, ha’u foti fali has pedasuk nia rohan ne’e tau tan ba aimanas hodi haan. To’o pedasuk rohan ikus, hau foti hodi tau ba masin no aimanas dala ida mak hodi haan. Esperimenta has pedasuk ho saboor haat ne’e fo sensasaun keta-ketak ba ha’u nia nanal no borus to’o ha’u nia noin no neon. 
 
‘Entaun, oinsa ha’u nia saboor?’ Has budu iha balde laran ne’e husu tan. 
 
‘Siin.’ Ha’u hataan. 
 
‘Loos. Ha’u hatene ha’u nia saboor siin tamba ha’u sei matak hela. Saida tan?’ 
 
‘Siin no meer.’ 
 
‘Loos. Ne’e tan o kahur ona ha’u ho masin. Masin hameer ha’u nia siin.Saida tan?’
 
‘Siin no Manas.’ 
 
‘Loos. Tamba o kahur ha’u ho ai-manas. Aimanas hamans liutan ha’u nia siin. Saida tan?’
 
Siin, meer no manas.’
 
‘Loos. Tamba o kahur tiha ha’u ho masin no aimanas. Sira rua hameer no hamanas ha’u nia siin. 
 
Agora saida mak o sente?’
 
‘Saida mak ha’u sente?’ 
 
‘Sim saida mak o sente?’
 
‘Siin, meer, manas, malirin.’
 
‘Hmmmm… entaun agora o kuinese ona ha’u?’
 
‘Karik.’
 
‘Ida ne’e mak ha’u. Ida ne’e mak moris.’
 
Ha’u hakarak atu husu tan. Maibe, labarik feto ida mai hodi hiit has-budu iha balde ne’e hodi la’o sees tiha husi ha’u tesik ba dook ne’eba hasoru loron-matan monu.

VZ, Dili, 2 Agosto 2017
Dedika espesial ba MSB, ba reuniaun furak iha Kristu Rei iha loron 9 Jullu 2017


Komentar

Postingan populer dari blog ini

Aprende husi Sócrates: Ta’es Dala Tolu

Domin no Diferensa

Feto no Lideransa: Wainhira Feto Ida Sai Lider